Home » Vēsture » Par vienādām tiesībām visiem

Par vienādām tiesībām visiem

Privilēģijas un tiesības ir ļoti aktuāla un svarīga tēma, jo arvien vairāk cilvēku un iestāžu cenšas panākt taisnību, vienlīdzību un pievērst uzmanību netaisnīgumam vai netiesiskumam. Būtu lieliski piekrist apgalvojumam, uz kuru tiecās mūsdienīga valsts un tās pilsoņi – vienādas tiesības visiem. Taču ne vienmēr un ne visur tas strādā. Diemžēl, joprojām, varam lasīt rakstus par naudas izkrāpšanu. Vēl aktuālāka tēma ir par Baltkrievijas protestiem saistībā ar vēlēšanām. Kā arī cilvēku iedalīšana pēc rasēm, radot baltādainiem cilvēkiem privilēģijas, kas ļoti aktīvi notiek Amerikas Savienotajos Štatos.

Naudas izkrāpšana tieši Latvijā ir nereti sastopama. Kā piemērs tam var būt Pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) krāpšanas lieta, par kuru ir aizdomas par vairāku miljonu eiro izkrāpšanu. Tika veikta iepirkuma procedūra, tā rezultātā noslēgts līgums, kā ietvaros iespējams veikta naudas izkrāpšana. Secināt var, ka vienlīdzības principa nav, amatpersonas, iespējams, nedarbojas taisnīgi, kā arī uzņēmums.

Baltkrievijā notikušie protesti pret prezidentu vēlēšanu rezultātiem pierādīja, ka cilvēku augstie amati mēdz būt uzpirkti, nepelnīti un dod īpašas privilēģijas. Notika agresīvas protestantu iebiedēšanas, arestēšanas un pat vardarbīgas darbības. Baltkrievijā sākoties protestiem visai valstij tika atslēgti sociālie tīkli, strādāja tikai pašu baltkrievu mājaslapas.[2] Kas nozīmē, ka visdrīzāk bija mēģinājumi situāciju apslēpt. Pierādot to, ka valsts mēģina ierobežot cilvēku tiesības uz vārda brīvību un pat uz dzīvību. Atkal jau pierādot to, ka mēdz būt demokrātiskas valstis bez tiesiskuma.

Taču arī Amerikas Savienotajos Štatos protesti pret valdību jeb drīzāk valdības neievērošanu cik aktuāls rasisms joprojām ir. Aktīva protestēšana sākās pēc afroamerikānieša Džordža Floida nāves. Viņa nāve notika pēc aresta, kura laikā policijas darbinieks turēja savu ceļgalu Floidam uz kakla līdz aizvedot Floidu uz slimnīcu tikai konstatēta viņa nāve. Tā bija zaļā gaisma protestantiem, jo kā aktieris Vils Smits ir teicis: “Tas vienmēr ir noticis, vienkārši tagad tas tiek arī filmēts”. No kā var secināt, ka liela daļa no rasu nemieriem plašākai publikai agrāk nebija pieejama vai netika ievērota. Kas, respektīvi, dod privilēģijas baltādainiem cilvēkiem.

“Simtprocentīgs tiesiskums vēl nevienā valstī nav panākts”, kā sacīja Egils Levits. Ja visi cilvēki darbotos saskaņā ar likumu, tiesa un tiesneši nemaz nebūtu vajadzīgi. Pozitīvi ir tas, ka 21. gadsimtā cilvēki netaisnīguma gadījumos vairs nesēž malā un neapklust. Gan naudas izkrāpšana, gan Baltkrievijas protesti, gan Amerikas rasu nemieri neliek mums domāt par vienādām tiesībām. Taču, respektīvi, par to tiek runāts, ir centieni kaut ko darīt lietas labā, pat ja ne valdībai, tad vismaz tautai un progress no 19. gadsimta ir ar neapbruņotu aci redzams. Tauta vairāk uzdrīkstas, runā un grib.