Home » Valsts

Category Archives: Valsts

3 interesanti stāsti par Liepāju

Katrai vietai ir savs stāsts, sava vēsture un šodiena, savi iemesli, kāpēc cilvēkiem ir vērts turp doties un to visu klātienē apskatīt. Liepājai šādu stāstu ir daudz, tie arvien turpinās, transformējas un iedvesmo tik daudzus.

Vēstures stāsts

Liepājas vēsture sākas jau 13. gadsimtā, kad tur tecējusi Līvas upe un izveidojies Līvas ciems. Par pilsētu šī vieta gan kļuvusi 1625. gadā, kad par to parūpējies Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers. Liepāja no maza ciema ar tikai aptuveni tūkstoti iedzīvotāju 17. gadsimta laikā izauga par nelielu ostas pilsētu un piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu.

Kopš 19. gadsimta Liepājā īpaša uzmanība pievērsta ražošanai, industrijai, jo pilsētā pie jūras tam bija labs potenciāls. Jau tobrīd te radās pamati metālapstrādes nozarei, kas joprojām Liepājā ir spēcīga. Joprojām bizness un ekonomika ir svarīgas šai pilsētai.

Sava loma ir ostai, kas ir trešā lielākā Latvijā. Savulaik vispār šī pilsēta neesot bijusi piemērota dzīvošanai, jo vide bijusi industriāla, taču laika gaitā pilsēta transformējusies, kļuvusi arvien piemērotāka arī dzīvošanai, un šobrīd tā ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām.

Transporta stāsts

Interesants ir arī stāsts par transportu. Savulaik Liepāja bija pirmā pilsēta Latvijā, kur sāka kursēt elektriskais transports. Dažādu transporta veidu un infrastruktūras attīstība joprojām šeit notiek augstā līmenī.

Ārpus Rīgas tā šobrīd ir vienīgā pilsēta Latvijā, uz kuru var doties arī ar lidmašīnu. Tāpat uz turieni var doties arī pa ūdens ceļiem, bet tradicionālāku vērtību piekritēji, protams, var uz turieni braukt arī ar jebkuru no sauszemes transporta līdzekļiem – automašīnu, vilcienu, autobusu utt.

Viesnīcas stāsts

Savukārt kā trešo šoreiz piedāvājam stāstu par to, kā veidota un “dzīvo” kāda viesnīca Liepājā. Patiesībā tā atklāta jau 1899. gadā, kad tās saimnieks Poriņš viesnīcai devis sava uzvārda nosaukumu. Laika gaitā  gājis visādi, saimnieki mainījušies un noskaņa arī.

Bet nu beidzamos gados te saimnieko kāda ģimene – Agrita un Jānis, un viņu 4 bērni. Paspējuši daudz ceļot pa pasauli, vienā brīdī viņi sapratuši, ka grib būt Latvijā un iemīlējušies viesnīcā, kam tagad dots nosaukums MORE Hotel.

Nu tā ir vieta, kur ikviens ciemiņš jūtas kā mājās un gaidīts. Atbrauc!

Darba samaksas izmaiņas

Darba samaksas līmenis var mainīties atkarībā no vairākiem faktoriem. Izmaiņas var rasties ne tikai kādā konkrētā uzņēmumā un konkrētam darbiniekam, bet arī veselā nozarē vai konkrētai profesijai. Turpmāk darbā tiks apskatīts un analizētas darba algas izmaiņas Latvijā piecu gadu laikā un salīdzināts ar darba algām, attiecīgā nozarē, citās Baltijas valstīs.

datora klaviatūra

2014. gadā slimnīcām bija problemātiski nodrošināt valdības noteikto algu palielinājumu – grūtības bija gan celt minimālo darba algu, kurai no 2014. gada janvāra bija jāsasniedz 320 eiro lielu apmēru, gan nodrošināt Veselības ministrijas publiski apsolīto algu pieaugumu vidēji par 10% visām ārstniecības nozarē nodarbinātajām personām. 2014. gada sākumā Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Māris Taube darīja zināmu, ka valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums medicīnas darbinieku atalgojumam, to nodrošināšot tarifu pieaugums par 6,4% ārstniecības pakalpojumiem. Tarifā bez atalgojuma komponenta ietilpst arī medikamentu apmaksa, slimnīcu komunālie maksājumi, tehnoloģiju izmantošana un citi faktori. Saskaņā ar plānoto ārstiem 745 eiro vietā jāsaņem 846 eiro liela alga par pamata likmi, ārstniecības un aprūpes personālam (medicīnas māsām) 446 eiro vietā 506 eiro, savukārt atbalsta personālam ne 298 eiro, bet 338 eiro.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs norādīja, ka praktiski visās slimnīcās bija izveidojusies situācija, ka 2014. gadam paredzētais finansējums jeb līguma apjoms neļauj palielināt darba samaksu atbilstoši valdības noteikumiem. Veselības ministrija (VM) skaidro, ka 2014. gadā mediķu darba samaksas paaugstināšanai paredzēti 22 miljoni eiro, vēl 5,6 miljoni eiro tieši minimālās algas paaugstināšanai. Zemākās algas noteikti jāspēj palielināt, bet par citām algām problēma var rasties sakarā ar tādiem apstākļiem, ka daudzām ārstniecības personām atalgojums ir bijis lielāks nekā noteiktais minimums atbilstošai kvalifikācijai. Šiem mediķiem pieaugums varētu būt neliels vai nebūt nemaz, skaidro VM pārstāvis Oskars Šneiders, «Tas, kādā veidā iedoto naudu sadala un cik spēj palielināt algas, ir slimnīcas vadības uzdevums.» 10 procentu pieaugums ir «vidēji», tātad ne visiem.

VM piešķīra papildu naudu tikai zemāko darba algu palielinājumam, taču, plānojot mediķu algu palielinājumu, netika ņemts vērā, ka veselības aprūpē atalgojums veidojas no darba algas (70%) un piemaksas (30%).