Home » Filozofija

Category Archives: Filozofija

Vai dibināt uzņēmumu Latvijā?

Bieži vien varam saskarties ar tādiem uzskatiem, ka Latvijā ir neizdevīgi dibināt savu uzņēmumu, šeit jāmaksā lieli nodokļi, ir mazs jauno uzņēmēju atbalsts. Tam visam savā ziņā iespējams piekrist, tomēr iemeslu, kāpēc uzņēmējdarbību sākt tieši Latvijā ir daudz vairāk, nekā to, kāpēc nesākt, tāpēc es noteikti gribētu dibināt savu uzņēmumu Latvijā. Pirmkārt, aizvien biežāk noteiktai auditorijai Rīgas vārds saistās ar vērienīgo startapu konferenci “TechChill”, kas pie mums notiek jau gandrīz 10 gadu. Otrkārt, ļoti nozīmīgi ir tas, ka Latvijā ir ļoti labi attīstīta infrastruktūra to skaitā varam lepoties ar lielāko lidostu Baltijā. Dažādu veidu pārvietojumi ir ļoti nepieciešami veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Un treškārt Latvijā pieejami biznesa inkubatori, kas nenoliedzami ir viens no drošākajiem uzņēmējdarbības uzsākšanas veidiem un lielisks atspēriena solis.

Jau kopš 2012. gada katru gadu Rīgā notiek lielākā start up konference Baltijā “TechChill”. Tas ir lielisks veids, kā mazajiem uzņēmumiem sevi pierādīt un popularizēt ne tikai Baltijā, bet visā pasaulē. Pateicoties lobby talk principam, uzņēmējam ir iespēja klientus, investorus un novatorus satikt aci pret aci. Tāpat “TechChill” pazīstams ar tādiem pasākumiem kā “Fifty founders battle”, “Big shift” un daudziem citiem, kas ļauj start up -iem sevi pierādīt starptautiskas žūrijas priekšā, kā arī cīnīties par dažādām noderīgām balvām.

Pēc techchill.co mājaslapā pieejamiem datiem TechChill ir lielākā Baltijas startapu kopiena, ik gadu pulcējot vairāk nekā 2000 dalībnieku, ieskaitot visstraujāk augošos uzņēmumus, visnovatoriskākās korporācijas, reģionā aktīvos investorus un talantīgās tehnoloģijas. TechChill organizē tāda paša nosaukuma bezpeļņas fonds, kas visa gada laikā dod iespēju Baltijas starta ekosistēmai. 2020. gada konferencē divu dienu laikā “TechChill 2020” uzstājās vairāk nekā 90 dažādu spīkeru​​ un norisinājās apmēram 20 blakus pasākumu.

Kad uzņēmums ir tikko dibināts, ļoti svarīgi tā darbības sākumā ir piesaistīt klientus, kas savukārt ļauj uzņēmumam augt un attīstīties. Tas vislabāk iespējams tieši šāda veida konferencēs, kur satiekas daudz mazo uzņēmēju ar investoriem, potenciālajiem klientiem, veiksmīgo uzņēmumu īpašniekiem, novatoriem un arī presi. Tomēr šāda veida saskarsme ar starptautiskām organizācijām un speciālistiem ir ļoti atkarīga no valsts infrastruktūras attīstības un tās pieejamības.

Cilvēka dzīve sabiedrībā

Dažādu kultūru cilvēkiem ir savas īpatnības. Cilvēku kultūrvides konteksts balstās uz psiholoģiskām tendencēm un pašu cilvēku domāšanu. Tās nozīme, ka laikabiedri, kuri dzīvo vienā vidē uzturas un domā relatīvi līdzīgi.

Visā pasaulē notika pilsētu izaugsme un pilsētnieciskas kultūras izplātīšanas, urbanizācijas process uzņēma apgriezienus.

Lielpilsētās ģenerēja novitātes. Tieši tur dzima jaunās tehnoloģijas, sākas jaunās politiskās un gara dzīves strāvojumi, dibinājās avangardu mākslinieku pulciņi. Pilsētnieki izstrādāja jaunākās teorijas zinātnē, un nāca klāja ar pārsteidzošiem atklājumiem, kas būtiski mainīja ikdienas dzīvi. Lielpilsētas deva toni modes pasaulē, tur dzima jauni izklaides veidi.

Ražošanas attīstībai un urbanizācijas straujam tempam bija arī ēnas puse.

Pārceldamies uz blīvi apdzīvotajiem pilsētām, miljoniem ļaužu šķīrās no ģimenes un lauku dzīves. Viņi ieplūda pilsētas sabiedrībā, kas bija veidota pēc gluži citiem likumiem. Pilsēta līdzinājās gigantiskam skudru pūznim, kur par atsevišķu indivīdu nelikās ne zinis. Bijušais laucinieks bieži vien jūtās vientuļš un pamests. Bezpersoniskā esamība grāva tradicionālas tikumiskas normas. Pilsētas plauka un zēla noziedzībā un prostitūcijā, ko veicināja arī kristietības mazināšanās. Eiropas lielpilsētu iedzīvotāji pret reliģiju kļuva aizvien vienaldzīgāki.
Pilsētās pieauga arī sociālā spriedze. Valsts un nelielā uzņēmēju slāņa bagātību sastrādāja miljoniem strādnieku, kuri dienas vadīja trūkumā. Daudzos lieluzņēmumos darba apstākļi bija ļoti smagi: gara darba diena, nesamērīgi maza alga, daudz nelaimes gadījumu, saskarsme ar indīgām vielām utt. Pat tur, kur ražošana bija organizēta kaut cik civilizēti, cilvēks tika uzskatīts par mazsvarīgu faktoru. Strādnieks pārvērtās par iekārtu apkalpes mehānismu.

Pārmērīgi smags darbs rūpnīcas, pastāvīgie bezdarba draudi un apziņa , ka materiālie labumi sabiedrībā tiek sadalīti netaisnīgi, sekmēja sociālisma ideju izplātīšanos. Tomēr lielākajā daļā ekonomiski attīstīto valstu trūcīgo un bagāto sabiedrības slāņu konflikts tā arī neizraisīja, ko K. Markss prognozēja vēl XIX gs. vidū. Sociālistiskās un sociāldemokrātiskās partijas aizstāvēja strādnieku intereses un pārējie politiskie spēki bija spiesti ar to rēķināties. Politiska cīņa vainagojās ar sociālām un demokrātiskām reformām. Izdevās mazināt spriedzi starp sociāliem slāņiem.