Home » Blog

Category Archives: Blog

Kādi ir avoti, lai uzzinātu vairāk par Konfūciju?

Tā kā tikai pēc nāves tika apkopoti zināmie avoti par Konfūcija dzīvi un darbību, vairākos no tiem minēta pretrunīga informācija, kas dažādi atspoguļo gan viņa personību, gan dzīves ritējumu. Par ticamiem bibliogrāfiskajiem avotiem ir uzskatāmi trīs no tiem. The Analects (ķīniešu valodā Luņjui) , tulkojumā “Pārrunas un spriedumi” . Tā grāmata, kas sastāv no 499 nodaļām, kas nav sistematizētas, kuras sastādījuši viņa mācekļi, gan arī vēlākie sekotāji pēc Konfūcija nāves. Tajā apkopotas Konfūcija un mācekļu sarunu fragmenti, kuros apskatīti ar morāli, sabiedrību un politiku saistīti jautājumi, būtisku nozīmi piešķirot Ren tikumam jeb cilvēcībai un labestībai. Mūsdienās uzskata, ka tā tapusi vairāku gadsimtu laikā. Grāmatas uzmetums tapis karojošo valstu periodā (475.-211.g.p.m.ē), kad Senajā Ķīnā bija karadarbība, kas noslēdzās ar Cjinas iekarošanas kariem, bet darbs savu formu, kādu to mēs varam lasīt arī šodien, ieguvis Hanu dinastijas laika vidus posmā ~ (206.g.p.m.ē – 220.g.m.ē).

Tā ir viena no vislasītākajām un visvairāk pētītākajām grāmatām Ķīnā mūsu ēras laikā. The Zuozhuan, tulkojumā “Zuo komentāri” vai “Zuo tradrīcija” ir Senās Ķīnas stāstījuma vēsture, kas apkopo komentārus par Senās Ķīnas Pavasara un rudens hroniku jeb Chunqiu. Tā ir uzskatāma par oficiālo Lu valsts hroniku, kas atspoguļo laika periodu no 722.g.p.m.ē līdz 481.g.p.m.ē. ,tātad neiekļauj tikai pēdējos divus Konfūcija dzīves gadus. Hronika ir viena no piecām ķīniešu klasikām jeb Qin. Šis teksts tiek uzskatīts par vecāko Senās Ķīnas hroniku, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Iespējams, ka to sastādījis pats Konfūcijs. Mengzi vai Mencius ir Konfūcija domātāju un filozofa Mencius sarunu apkopojums par morālo un politisko filozofiju, kas tapis aptuveni 4. gadsimta beigās p.m.ē. Mencius bija Konfūcija mazdēla Zisi skolēns, kurš tiek uzskatīts par “otru gudro” aiz Konfūcija. Viņš savu dzīvi ir pavadījis ceļojot pa Ķīnu, sniedzot padomus valdniekiem. Viņa audzēkņu skaits esot bijis pat lielāks nekā Konfūcijam.

Bailes no zobārsta

Bailes no zobārstniecības ir vienas no visbiežāk sastopamākajām bailēm industrializētajā pasaulē, un dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka tās ietekmē cilvēku spēju rūpēties par savu zobu veselību. Pētījumi šajā jomā ir svarīgi, jo plašākas zināšanas un dziļāka izpratne par bailēm zobārstniecībā, dos iespējas izstrādāt personāla apmācības programmas, kas veicinās pacientu baiļu profilaksi, vienlaicīgi dodot iespēju veidot efektīvas baiļu profilakses metodes. Pacienti, kas cieš no bailēm nav homogēna grupa un pētījumi pierāda, ka cilvēki ar izteiktām bailēm zobārstu neapmeklē vispār. Tie, kuriem piemīt zobārstniecības fobija, kabinetā nav sastopami, un Latvijā diemžēl nav speciālu klīniku vai kabinetu, kuros šādi cilvēki spētu saņemt atbilstošu parūpi. Kā bailes rodas un kā tās pārvarēt – tie ir svarīgi jautājumi, kuru izpratne sniegs atvieglojumu ne tikai pacientiem, bet arī veicinās kvalitatīvu aprūpi un sekmēs zobārsta darbu.

Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecību.

DSM IV (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders) fobijas definē kā ierobežotas, patstāvīgas un nepamatotas bailes no noteiktiem objektiem vai situācijām. Psihologi tās definē kā nepamatotas un pastāvīgas bailes no dažādiem ārējiem apstākļiem. Vadoties pēc DSM IV bailes no zobārsta var iedalīt grupā, kas pieder pie asiņu-injekciju-ievainojumu fobijām. Tomēr zobārstniecība ietver sevī ciešu pacientu sadarbību ar zobārstniecības personālu, tādā veidā daļēji zaudējot kontroli pār situāciju, kad personīgajā telpā atrodas vairāki sveši cilvēki. Šajā kontekstā bailes no zobārstniecības var būt kā sociālas dabas fobija.