Rotaslietas izdaiļo dzīvo

Cilvēki jau izsenis rotājušies, tādējādi izceļot savu personību. Patiesībā pirmie vēsturiskie dati par rotām sakrīt ar pirmajiem datiem par cilvēku eksistenci vispār. Saprotams, ka pirmās rotas gan ievērojami atšķīrās no tām, kādas esam ieraduši izmantot šodien. Agrāk rotas izmantoja tikai un sievietes un lielākoties tās patiesībā nemaz nebija taustāmas, bet ļaudis rotājās ar dažādiem ķermeņa zīmējumiem. Vēstures avoti liecina arī par dažādiem amuletiem, ko senie cilvēki nēsāja sev vienmēr līdzi veiksmei un ko izmantoja arī dažādos rituālos, stāsta juvelierizstrādājumu interneta veikal “Gredzentins” (https://gredzentins.lv/lv/).

Rotājas visi

Šobrīd vairs nepastāv nekādu ierobežojumu par to, kas var rotāties. Tiesa, līdz mūsdienām saglabājusies tradīcija, ka biežāk un vairāk tomēr rotājas sievietes, taču nav pilnīgi nekādu šķēršļu, lai rotas varētu nēsāt arī vīrieši un bērni. Katram jāvadās pēc savas gaumes. Daudzās ģimenēs tradicionāli bērniem jau kristībās dāvina sudraba vai zelta ķēdīti, ko bērns pēc tam ikdienā nēsā kaklā – aizsardzībai.

Populārākās rotas

Ir grūti nosaukt, kuras rotas ir populārākās, taču nosacīti var iedalīt vairākas populārāko rotu grupas – gredzeni, auskari un ķēdītes. Tām noteikti seko arī dažādas rokassprādzes un citi aksesuāri. Lielākoties visas rotas tiek saskaņotas vienotā stilā, ir cilvēki, kas dod priekšroku zelta, ir arī sudraba fani. Rotu izvēlē pilnīgi noteikti nav jēdzienu “pareizi” vai “nepareizi”, viss atkarīgs no gaumes.

Citādas rotas

Laika gaitā rotu sortiments arvien paplašinās un kļūst radošāks. Nu jau dzirdam pat par bārdas rotām vīriešiem, par ķēdītēm, ko sievietes liek ap kājas potīti, par dažādām dekoratīvām jostām un siksnām, pīrsingiem dažādās ķermeņa daļās un citiem radošiem risinājumiem.

Rota kā simbols

Rotas bieži tiek iegādātas un nēsātas kā simboli, atgādinot kristības, izlaidumu, kādu īpašu dzimšanas dienu vai sasniegumu, par ko var liecināt arī gravējums uz rotas. Citkārt rotas vienkārši papildina apģērbu vai valkātāja personību. Rotas tiek izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem, no kuriem, protams, tradicionālākais šķiet zelts un sudrabs.

Ko pusaudži ēd un kā to pareizi izpētīt?

Lai kaut cik rastu atbildes uz šiem jautājumiem izmantoju zinātnisko rakstu par tēmu „Pusaudžu ātrās ēdināšanas un restorānu ēdiena pasūtīšanas uzvedības ar un bez kaloriju un tauku satura izvēlnes informāciju”. Šī pētnieciskā raksta nolūks bija noteikt, vai pusaudži mainīs savu ēdiena pasūtīšanas kārtību, ja kaloriju un tauku uzturvērtības informācija tiks parādīta uzņēmumu ēdienkartēs.

Raksts tapis sadarbībā ar konditorejas studiju “Kūkas Gardas” (https://kukasgardas.lv/).

Pētījumā tika atlasītas trīs restorānu ķēdes. Kā pirmais McDonald’s tika atlasīts, kā ātrais ēdināšanas tipa restorāns studentiem un tūristiem. Kā otro izvēlējās Denny’s, kas ir mierīga, nesteidzīga restorāna tips, kurā klienti sēž pie galdiņiem un viesmīles pieņem pasūtījumus, bet trešais bija Panda Express- ieskrietuves tipa restorāns, kurā ēdienu pasūta pie letes un tos pasniedz uz paplātēm.

Lai notiktu jebkurš pētījums vajadzīgi ir cilvēki, kas tajā ņems savu dalību, tad nu šajā pētījumā tika iekļauti pusaudži vecumā no 11 līdz 18 gadiem. Protams, tika ievēroti visi noteikumi un no visiem pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem tika palūgta atļauja rakstiskā vai mutiskā veidā no vecākiem, ka viņu bērni var piedalīties šādā pētījumā, bet kuri bija sasnieguši 18 gadus šo atļauju nevajadzēja, tāpēc tie mierīgi varēja ņemt dalību pētījumā. Kā arī pētījums tika apstiprināts veselības aizsardzības sistēmā, tā kā viss notikās oficiāli.

Pirmais, kas pusaudžiem jādara pētījuma, bija jāsniedz dati par sevi: vecums, augums, svars un novērtējums par savu svaru (pārāk apaļīgi, nedaudz liekā svara, esmu apmierināts ar savu svaru, pārāk tievs). Otrais- pusaudžiem tika lūgts pasūtīt vakariņas pēc izvēles no trim dažādiem piedāvātajiem restorāniem (McDonald’s, Denny’s, Panda Express) un pēc tam no otrās restorāna ēdienkartes, kur ēdiena kaloriju un tauku satura informācija ir pievienota blakus katram ēdienam, tā tika iegūta informācija par patērētajām kalorijām, tauku daudzumu un maltītes cenu katrā reizē.

Cik daudz laika nepieciešams, lai tiktu pie zobu implantiem?

Smaids ir daudzu cilvēku galvenā rota. Skaisti un sakopti zobi nereti palīdz radīt pirmo priekšstatu par tikko satikto cilvēku. Tieši šī iemesla dēļ daudzi no mums zobu veselībai pievērš pastiprinātu uzmanību, taču dzīvē mēdz gadīties visādi, un nereti sanāk nozaudēt dabīgo zobu skaistumu. Ko darīt situācijā, ja nākas zaudēt dabīgo zobu un cik ilgs process ir nepieciešams, lai to atjaunotu?

Ko darīt, ja nozaudē zobu?

Šādos gadījumos obligāti nekavējoties jādodas pie zobārsta. Zoba neesamība ne tikai liek cilvēkam justies nepārliecinātam par sevi, bet arī ir bīstama mutes dobuma veselībai. Laika gaitā žoklis nesaņem pietiekami lielu spiedienu, un tas sāk deformēties. Mainās sakodiens un blakusesošo zobu atrašanās vieta, seja paliek asimetriska un sākas pāragra novecošana. To ņemot vērā, ir svarīgi laicīgi ievietot zoba implantu.

Kā notiek zobu implantācija un cik daudz laika tā aizņem?

Zobu implantācija ir pilnīgi nesāpīga procedūra, taču tā var aizņemt zināmu laiku.

Pirmās ārsta vizītes laikā zobārsts veiks pilnu mutes dobuma apskati – novērtēs pārējo zobu veselības stāvokli un žokļa īpatnības, kā arī uztaisīs 3D rentgenu jeb kompjūtertomogrāfiju. Pēc kopējas situācijas novērtēšanas dakteris ar pacientu pieņem tālākos lēmumus par zobu implantāciju. Pacients saņem visu informāciju par operācijas gaitu un pēcoperācijas periodu.

Mēdz būt gadījumi, kad pacientam nav nepieciešamais kaulaudu apjoms, tāpēc pirms implanta ievietošanas tiek veikta audu apjoma palielināšana jeb “uzaudzēšana”. Dažos gadījumos to uzreiz veic kopā ar implantāciju.

Pati implanta ievietošana aizņem aptuveni 20 minūtes un tiek veikta zem vietējās anestēzijas. Žokļa kaulā tiek “ieskrūvēta skrūvīte”, kas imitē zoba sakni. Tā ir izgatavota no materiāla, kas pilnībā sader ar paša cilvēka audiem, tāpēc alerģiskas reakcijas un atgrūšana praktiski nav iespējama. Uz implanta ir iespējams novietot pagaidu protēzi, kas atgādinās dabīgo zobu.

Kad implants ir pilnībā ieaudzis žokļa kaulā, uz tā tiek novietota protēze, kad tiek izgatavota speciālajā zobu tehniskajā laboratorijā pēc zobārsta pasūtījuma. Tā izskatās tik dabiski, ka no malas nav iespējams noteikt, vai tas ir īsts zobs.

Kopsummā procedūra aizņem 2-5 mēnešus, taču tās rezultāts ir maksimāli dabisks, efektīvs un pie pareizas kopšanas kalpo līdz pat 30 gadiem!

Par vienādām tiesībām visiem

Privilēģijas un tiesības ir ļoti aktuāla un svarīga tēma, jo arvien vairāk cilvēku un iestāžu cenšas panākt taisnību, vienlīdzību un pievērst uzmanību netaisnīgumam vai netiesiskumam. Būtu lieliski piekrist apgalvojumam, uz kuru tiecās mūsdienīga valsts un tās pilsoņi – vienādas tiesības visiem. Taču ne vienmēr un ne visur tas strādā. Diemžēl, joprojām, varam lasīt rakstus par naudas izkrāpšanu. Vēl aktuālāka tēma ir par Baltkrievijas protestiem saistībā ar vēlēšanām. Kā arī cilvēku iedalīšana pēc rasēm, radot baltādainiem cilvēkiem privilēģijas, kas ļoti aktīvi notiek Amerikas Savienotajos Štatos.

Naudas izkrāpšana tieši Latvijā ir nereti sastopama. Kā piemērs tam var būt Pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) krāpšanas lieta, par kuru ir aizdomas par vairāku miljonu eiro izkrāpšanu. Tika veikta iepirkuma procedūra, tā rezultātā noslēgts līgums, kā ietvaros iespējams veikta naudas izkrāpšana. Secināt var, ka vienlīdzības principa nav, amatpersonas, iespējams, nedarbojas taisnīgi, kā arī uzņēmums.

Baltkrievijā notikušie protesti pret prezidentu vēlēšanu rezultātiem pierādīja, ka cilvēku augstie amati mēdz būt uzpirkti, nepelnīti un dod īpašas privilēģijas. Notika agresīvas protestantu iebiedēšanas, arestēšanas un pat vardarbīgas darbības. Baltkrievijā sākoties protestiem visai valstij tika atslēgti sociālie tīkli, strādāja tikai pašu baltkrievu mājaslapas.[2] Kas nozīmē, ka visdrīzāk bija mēģinājumi situāciju apslēpt. Pierādot to, ka valsts mēģina ierobežot cilvēku tiesības uz vārda brīvību un pat uz dzīvību. Atkal jau pierādot to, ka mēdz būt demokrātiskas valstis bez tiesiskuma.

Taču arī Amerikas Savienotajos Štatos protesti pret valdību jeb drīzāk valdības neievērošanu cik aktuāls rasisms joprojām ir. Aktīva protestēšana sākās pēc afroamerikānieša Džordža Floida nāves. Viņa nāve notika pēc aresta, kura laikā policijas darbinieks turēja savu ceļgalu Floidam uz kakla līdz aizvedot Floidu uz slimnīcu tikai konstatēta viņa nāve. Tā bija zaļā gaisma protestantiem, jo kā aktieris Vils Smits ir teicis: “Tas vienmēr ir noticis, vienkārši tagad tas tiek arī filmēts”. No kā var secināt, ka liela daļa no rasu nemieriem plašākai publikai agrāk nebija pieejama vai netika ievērota. Kas, respektīvi, dod privilēģijas baltādainiem cilvēkiem.

“Simtprocentīgs tiesiskums vēl nevienā valstī nav panākts”, kā sacīja Egils Levits. Ja visi cilvēki darbotos saskaņā ar likumu, tiesa un tiesneši nemaz nebūtu vajadzīgi. Pozitīvi ir tas, ka 21. gadsimtā cilvēki netaisnīguma gadījumos vairs nesēž malā un neapklust. Gan naudas izkrāpšana, gan Baltkrievijas protesti, gan Amerikas rasu nemieri neliek mums domāt par vienādām tiesībām. Taču, respektīvi, par to tiek runāts, ir centieni kaut ko darīt lietas labā, pat ja ne valdībai, tad vismaz tautai un progress no 19. gadsimta ir ar neapbruņotu aci redzams. Tauta vairāk uzdrīkstas, runā un grib.

Kas ir mastikas jumta segums?

Kapitālajā celtniecībā, bet ne individuālajā būvniecībā lieto dažādus mastikas jumta segumus. Domājams, ka augstās kvalitātes un citu pozitīvo īpašību dēļ mastikas jumta segumus ar laiku sāks izmantot arī individuālajā būvniecībā. Mastikas jumta segums var būt stiegrots vai ne stiegrots. Nestiegrotais mastikas jumta segums sastāv tikai no vairākām mastikas kārtām, bet stiegrotajā mastikas jumta segumā papildus vēl ir iestrādāts stiklšķiedras stiegru, stiklauduma vai stiklšķiedras sieta stiegrojums.

Mastikas jumta segumu parasti ierīko uz attīrītas, ar atšķaidītu mastiku gruntētas dzelzsbetona virsmas. Pamatnei jābūt stingrai, jo jebkuras tās deformācijas var izraisīt mastikas jumta seguma plaisāšanu. Pati jumta montāža nav sarežģīta. Šāda jumta seguma ierīkošanu sāk no dzegas un jumta zemākajām vietām. Vispirms stiklaudumu novieto (bez līmēšanas) salaiduma vietās, sateknes, kā ari vietās, kur pamatnē var rasties plaisas. Pēc tam uz pamatnes uzklāj mastikas kar tu. Kad mastika ir sacietējusi, tai virsū uz klāj stiklaudumu, stiklšķiedras sietu vai stiegras un vēlreiz iestrādā mastiku (kamēr stiegrojums ir pilnīgi pārklāts ar mastiku). Kad mastika ir sacietējusi, šo procesu atkārto vēlreiz: uzklāj vēl vienu stiegrojuma kārtu un tai virsū – mastikas kārtu. Nepieciešamais mastikas kārtu skaits tiek norādīts projektā un ir atkarīgs no jumta slīpuma, mastikas sastāva, stiegrojuma, pamatnes veida un citiem faktoriem. Katru nākamo mastikas kārtu iestrādā perpendikulāri iepriekšējās kārtas iestrādāšanas virzienam.

Šāda jumta seguma aizsargkārtu veido no rupjas upju smilts graudiem, tos iegremdējot mastikā vai arī tiem virsū uzklājot vēl vienu mastikas kārtu. Mastiku uzklāj ar smidzinātāju, kam ir speciāls uzgalis. Stiklšķiedras stiegrojuma slejas jāklāj ar 8-10 cm lielu pārlaidumu.

Par mastiku var izmantot bitumena-lateksa emulsiju, bet stiegrojumam pēdēja laikā parasti izmanto stiklšķiedras sieta atgriezumus. Mastikas jumta seguma veidošanai izmanto speciālu iekārtu, kas sastāv no emulsijas, saspiesta gaisa un koagulatora baloniem, kuri savā starpā savienoti ar cauruļvadiem. Katras bitumena-lateksa mastikas kārtas biezums ir 0,8-1 mm.

Mastikas jumta seguma veidošanai izmanto arī auksto asfalta mastiku, kas sastāv no kaļķu-bitumena emulsijas pastas, cementa un pildvielām. Mastiku līdz ieklāšanas vietai pievada ar javas sūkni. Auksto asfalta mastiku ieklāj 3-4 kārtās, un katras kārtas biezums nedrīkst pārsniegt 5 mm. Katru nākamo kārtu ieklāj tikai tad, kad iepriekšējā kārta ir pilnīgi izžuvusi.

Mastikas jumta segumi ir ekonomiska ki par ruļļmateriālu jumta segumiem, un to izmantošana dod iespēju pilnīgāk mehanizēt jumta seguma ieklāšanas tehnoloģiskos procesus.

Ko par Luteru rakstīja tā laika vēsturnieki?

Karls Holls, teoloģijas un baznīcas vēstures profesors, apgalvo, ka Luters nemāca taisnošanu vienīgi kā taisnības pielīdzināšanu un grēku nepielīdzināšanu kristus dēļ. Pēc Holla domām, Luters māca, ka „Dievs taisno grēcinieku, kuru Viņš pats padara taisnu, un tādēļ, ka Viņš padara viņu taisnu.” Tādējādi taisnošana nozīmē atjaunošanu, un vienīgi pēc tam, kad Dievs ir atjaunojis cilvēku un padarījis viņu par taisnu, Viņš pasludina to par taisnu.

Vairāki luterāņu teologi ir apskatījuši Lutera mācību par „Dieva pasīvo taisnību”. 1911. gadā Lofs norādīja, ka agrīnajā savas darbības periodā Luters izprata šo terminu citādi. Viņa agrīnajos rakstos tas nozīmē, ka cilvēks atzīst to, ka Dievam ir taisnība Viņa spriedumā par cilvēku. Atzīstot savu grēcīgumu un nosodot sevi, cilvēks „attaisno Dievu”.

Apskatos dažādu laikmetu un tautību autoru darbus par M. Luteru var secināt, ka uzskati ir ļoti atšķirīgi. Katoļu pārstāvji pilnīgi noliedz Luteru un reformāciju, uzskata, ka reformācija ir reliģisks regress. Turpretī vācu domātāji slavē Lutera veikumu, viņa devumu baznīcai un tautai. Viņi uzskata, ka ļoti nozīmīgs Lutera veikums ir Bībeles pārtulkošana vācu valodā. Romantisma pārstāvji neuzskata, ka viņš ir paveicis kaut ko īpaši nozīmīgu un neuzskata par ļoti svarīgu vēsturisku personību. Piētisti vairāk pievienojas vācu domātāju uzskatiem, taču saskata arī trūkumus. Bet apgaismotāju domas dalās. Daļa atbalsta Lutera veikumu, bet daļa to noliedz.

Kā par Mārtiņu Luteru izteicās Apgaismotāji

M. Luters tika godināts arī apgaismībā. Taču viņa personībā un darbos tika atrasti un izcelti jauni aspekti, bet citi – nobīdīti malā. Lutera personība tika vairāk niansēta. Vispārīgos priekšstatus tagad nomainīja dziļāks agrīnā un vēlīnā Lutera vērtējums. Apgaismībai vissvarīgākā bija M. Lutera cīņa pret Romu: Luters ar savu atteikšanos pakļauties Romas pāvestam bija cīnījies par prāta un sirdsapziņas brīvību. Tā Luters bija palīdzējis kristiešiem atbrīvoties no drūmās viduslaiku māņticības.

Johanam Salomo Zemleram bijusi liela nozīme Lutera un reformācijas pētniecībā. Zemlers vienlaicīgi apstrīdēja Lutera un ticības apliecības rakstu nemaldīgumu. Pēc viņa domām, tas nav iespējams jau tāpēc, ka situācija, kurā atradās Luters, bija vienreizīga un neatkārtojama. Tāpēc ir svarīgi katrreiz aptvert tā laika un mūsdienu īpatnības.

Diferencētāks, bet citādāks skatījums uz M. Luteru bija arī Gotholdam Efraimam Lesingam. Lesings viņu godina gan kā cilvēku, gan reformatoru, lai gan labāk nekā agrākie domātāji, saskata arī viņa vājās puses un laikmeta ietekmi. No vienas puses, Lesings asi kritizēja tā laika ortodoksijas uzskatus par prātu un atklāsmi, viņš daudzkārt ir izteicies, ka atklāsme ir pilnīgi novecojusi un tiks atmesta. Taču citkārt Lesings atstāj atklātu jautājumu par prāta un atklāsmes konkurences cīņu. Luteram šeit ir milzīga nozīme. Lesings neatzīst luteriskās ortodoksijas un piētistu uzskatus, ka Luters reizi par visām reizēm ir reformējis mācību un tikai dievbijības jomā vēl būtu kaut kas darāms. Viņam Luters visvairāk bija nozīmīgs kā cīnītājs pret pāvestu. Lesings slavē Luteru par atbrīvošanu no tradīcijas jūga.

Citi apgaismības pārstāvji ir asāk un nedalītāk propagandējuši M. Lutera mantojuma turpināšanu. Frīdrihs Lielais, salīdzinot laikmetus, sauca Luteru par nabaga velnu. Viņš cildināja reformatorus, ka viņi ir palīdzējuši atbrīvoties no priesteru jūga un palielinājuši valsts ienākumus, atsavinot baznīcas īpašumus.

Mana pieredze strādājot birojā

Es iemācījos darbā uztvert jebkuru informāciju bez emocijām. Ja galvenais grāmatvedis pateica, ka šoreiz darbu jāizdara savādāk nekā parasti, tad es to pieņemu, ka vajadzīgo. Ja vadība ir ieviesuši jaunus noteikumus, vai jaunus pienākumus, es centos saprast un iemācīties jaunus paņēmienus. Kā arī kārtīgi veikt jaunus pienākumus. Kad vadība sauc pie sevis es uzmanīgi noklausu visu informāciju un tikai tad, uzdodu jautājumu, ja man ir kaut kādas neskaidrības. Bija reize, kad pēc informācijas uzņemšanas nācās ņemt grāmatvedības konsultāciju, bet jāsaka – tas piederas pie lietas.

Daudz grūtāk ir sadzīvot ar cilvēkiem kolektīvā kuri vienmēr ir neapmierināti ar dzīvi. Vienalga, kas būtu noticis viņu dzīvē vai citu cilvēku dzīvē šie cilvēki, teiks, ka dzīve ir netaisna pret viņiem. Ka viņu centības, darbi netiek novērtēti kā pienākas. Bet, kad sāc skatīties no malas, tad saprot, ka šo cilvēku dzīve ir daudz labāka par manējo vai citu dzīvi, kaut kur ir veiksmīgāka vai pat laimīgāka. Un sāk klust smieklīgi, tie kolēģi, kuri dzīvo labāk sūdzas vairāk pār tiem, kuriem patiešām ir grūtie laiki. Cilvēki ātri pierod pie laba, divi gadi atpakaļ, neviens pat nevarēja iedomāties, ka būs ekonomiska krīze, cilvēki bija pārliecināti par savu nākotni, droši ņēma kredītus, pirka automašīnas, brauca atpūsties ārzemēs, un nedomāja taupīt. Bet tagad negrib samierināties ar esošu situāciju.

Bieži savos satraukumos vainojami esam mēs paši, nevis apkārtējā vide vai citi cilvēki. Stresa daba ir tāda, ka organisms vienādi reaģē kā uz reālajiem, tā šķietamajiem draudiem. Ja cilvēks nepārtraukti domā par to, ka var notikt kaut kas slikts, vai iedomājas sev nelabvēlīgas situācijas, tad tas ir vienlīdzīgi tam, it kā tās reāli būtu notikušas. Katram ir savi paņēmieni, kā sevi līdzsvarot. Cilvēks, kas nepārtraukti atrodas stresa stāvoklī, kļūst mazāk aktīvs, ātri nogurst, nevar koncentrēties, zaudē interesi pret dzīvi un sevi tajā skaitā. Sekas – rodas nepatikšanas ģimenē, sliktas attiecības ar kolēģiem, problēmas ar veselību. Tas viss draud ar darba kvalitātes pazemināšanos. Es centos turēties no šiem cilvēkiem tālāk, jo viņu slikts noskaņojums, mūžīgais nogurums, negatīvi ietekmē manu noskaņojumu. Parasti, sasveicinos, novēlu veiksmīgu dienu un saku, ka man jāiet strādāt ir daudz darba.

Mūsu kolektīvā ir tādi cilvēki, kas darbā nevar atslēgties no mājas rūpēm. Bet mājās, ja viņam krēslā, kurā viņš atpūšas, ir jānodarbojas ar darba lietām, nav iespējams pilnībā atjaunot spēkus un dvēseles līdzsvaru. Pārsvara mūsu kolektīvā tie ir cilvēki, kuriem palikuši daži gadi līdz pensijai. Kā viņi saka: „Lai tik ātrāk pienāktu tas laiks un ne dienas vairāk negribētu strādāt par grāmatvedi, jo grāmatveža profesija ir kaitīga veselībai- stress, nervu sistēmas sabrukums, vielmaiņu traucējumi, sāpoša mugura, bezmiegs, utt.” Šie kolēģi ir interesanti sarunbiedri, jo viņam ir ko pastāstīt, viņi atceras, ka viss sākas, ka bija, kad vel datorus nebija un ka ir tagad. Bet tik gribēšanas viņiem daudz runāt nav, jo visas domās viņiem ir vienīgi par mājas rūpēm un darbu.

Vai dibināt uzņēmumu Latvijā?

Bieži vien varam saskarties ar tādiem uzskatiem, ka Latvijā ir neizdevīgi dibināt savu uzņēmumu, šeit jāmaksā lieli nodokļi, ir mazs jauno uzņēmēju atbalsts. Tam visam savā ziņā iespējams piekrist, tomēr iemeslu, kāpēc uzņēmējdarbību sākt tieši Latvijā ir daudz vairāk, nekā to, kāpēc nesākt, tāpēc es noteikti gribētu dibināt savu uzņēmumu Latvijā. Pirmkārt, aizvien biežāk noteiktai auditorijai Rīgas vārds saistās ar vērienīgo startapu konferenci “TechChill”, kas pie mums notiek jau gandrīz 10 gadu. Otrkārt, ļoti nozīmīgi ir tas, ka Latvijā ir ļoti labi attīstīta infrastruktūra to skaitā varam lepoties ar lielāko lidostu Baltijā. Dažādu veidu pārvietojumi ir ļoti nepieciešami veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Un treškārt Latvijā pieejami biznesa inkubatori, kas nenoliedzami ir viens no drošākajiem uzņēmējdarbības uzsākšanas veidiem un lielisks atspēriena solis.

Jau kopš 2012. gada katru gadu Rīgā notiek lielākā start up konference Baltijā “TechChill”. Tas ir lielisks veids, kā mazajiem uzņēmumiem sevi pierādīt un popularizēt ne tikai Baltijā, bet visā pasaulē. Pateicoties lobby talk principam, uzņēmējam ir iespēja klientus, investorus un novatorus satikt aci pret aci. Tāpat “TechChill” pazīstams ar tādiem pasākumiem kā “Fifty founders battle”, “Big shift” un daudziem citiem, kas ļauj start up -iem sevi pierādīt starptautiskas žūrijas priekšā, kā arī cīnīties par dažādām noderīgām balvām.

Pēc techchill.co mājaslapā pieejamiem datiem TechChill ir lielākā Baltijas startapu kopiena, ik gadu pulcējot vairāk nekā 2000 dalībnieku, ieskaitot visstraujāk augošos uzņēmumus, visnovatoriskākās korporācijas, reģionā aktīvos investorus un talantīgās tehnoloģijas. TechChill organizē tāda paša nosaukuma bezpeļņas fonds, kas visa gada laikā dod iespēju Baltijas starta ekosistēmai. 2020. gada konferencē divu dienu laikā “TechChill 2020” uzstājās vairāk nekā 90 dažādu spīkeru​​ un norisinājās apmēram 20 blakus pasākumu.

Kad uzņēmums ir tikko dibināts, ļoti svarīgi tā darbības sākumā ir piesaistīt klientus, kas savukārt ļauj uzņēmumam augt un attīstīties. Tas vislabāk iespējams tieši šāda veida konferencēs, kur satiekas daudz mazo uzņēmēju ar investoriem, potenciālajiem klientiem, veiksmīgo uzņēmumu īpašniekiem, novatoriem un arī presi. Tomēr šāda veida saskarsme ar starptautiskām organizācijām un speciālistiem ir ļoti atkarīga no valsts infrastruktūras attīstības un tās pieejamības.

Krūšu implantu veidi

Katru gadu pasaulē tiek veikti divi miljoni krūšu palielināšanu operāciju, un ar katru gadu šis skaitlis paliek aizvien lielāks un lielāks. Par labu krūšu palielināšanai izvēlās vairs ne tikai Holivudas aktrises un modeles, bet arī parastās sievietes. Informācijas par krūšu palielināšanu ir ļoti daudz. Taču gadījumā, ja esi izvēlējies par labu krūšu palielināšanai, kādus implantus labāk izvēlēties un kādas ir to atšķirības? Šajā rakstā mēs sadarbojoties ar Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņā plastiskās ķirurģijas klīniku (https://www.plasticsurgery.lv/lv/) jums pastāstīsim par galvenajiem punktiem, kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties implantus. 

Tilpums

Svarīgākā lieta ir implantu tilpums. Jo lielāks tilpums, jo lielākas krūtis. Ja gribās izteiktāku dekoltē, tad jāizvēlas lielāka tilpuma implanti. Ja krūtis gribētos palielināt tikai nedaudz, tad piemēroti būs neliela tilpuma implanti. Svarīgi arī atcerēties, ka implantu tilpums ir jāizvēlās, ņemot vērā organisma īpatnības un anatomiju. Piemēram, ja āda pēc barošanas ar krūti ir nokarājusies, tad, lai krūtis būtu tvirtas, ir nepieciešams ielikt lielāku implantu. Taču, ja āda nav elastīga, tad ievietojot liela tilpuma implantu, krūtis neizskatīsies dabiski.

Pildījums 

Krūšu palielināšanu ir iespējams veikt ar dažāda veida pildījumiem. Ir iespējams pat palielināt krūtis ar saviem taukaudiem. Taču tā procedūra ir dārgāka, jo operāciju jāapvieno ar liposakcija. Krūšu palielināšanai ar implantiem izmanto divu veidu pildījumus – sālsūdeni vai silikonu. Sālsūdens implanti tiek piepildīti ar sālsūdeni pēc ievietošanas, taču silikona implanti nē. Silikona ir mūsdienīgāks materiāls un laika gaitā tas nezaudē savu tilpumu. Respektīvi, pēc 20 gadiem krūtis būs tikpat lielas, cik šodien.

Forma

Ir divi veidu krūšu implanti – pilienveida un apaļie. Apaļie implanti būs piemēroti sievietēm, kas grib izteiktu dekoltē ar push up efektu. Anatomiskie jeb pilienveida implanti atdarina krūts dabīgo formu un rādīs dabiskāku efektu pēc operācijas.

Krūšu implantu izvēle mūsdienās ir milzīga. Katra sieviete varēs atrast sev piemērotu risinājums. Svarīgi ir tikai atrast labu plastisko ķirurgu. Izvēloties labu un pieredzējušu ārstu, krūšu palielināšanas rezultāts noteikti neliks jums vilties!