Home » Posts tagged 'Atalgojums'

Tag Archives: Atalgojums

Darba samaksas izmaiņas

Darba samaksas līmenis var mainīties atkarībā no vairākiem faktoriem. Izmaiņas var rasties ne tikai kādā konkrētā uzņēmumā un konkrētam darbiniekam, bet arī veselā nozarē vai konkrētai profesijai. Turpmāk darbā tiks apskatīts un analizētas darba algas izmaiņas Latvijā piecu gadu laikā un salīdzināts ar darba algām, attiecīgā nozarē, citās Baltijas valstīs.

datora klaviatūra

2014. gadā slimnīcām bija problemātiski nodrošināt valdības noteikto algu palielinājumu – grūtības bija gan celt minimālo darba algu, kurai no 2014. gada janvāra bija jāsasniedz 320 eiro lielu apmēru, gan nodrošināt Veselības ministrijas publiski apsolīto algu pieaugumu vidēji par 10% visām ārstniecības nozarē nodarbinātajām personām. 2014. gada sākumā Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Māris Taube darīja zināmu, ka valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums medicīnas darbinieku atalgojumam, to nodrošināšot tarifu pieaugums par 6,4% ārstniecības pakalpojumiem. Tarifā bez atalgojuma komponenta ietilpst arī medikamentu apmaksa, slimnīcu komunālie maksājumi, tehnoloģiju izmantošana un citi faktori. Saskaņā ar plānoto ārstiem 745 eiro vietā jāsaņem 846 eiro liela alga par pamata likmi, ārstniecības un aprūpes personālam (medicīnas māsām) 446 eiro vietā 506 eiro, savukārt atbalsta personālam ne 298 eiro, bet 338 eiro.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs norādīja, ka praktiski visās slimnīcās bija izveidojusies situācija, ka 2014. gadam paredzētais finansējums jeb līguma apjoms neļauj palielināt darba samaksu atbilstoši valdības noteikumiem. Veselības ministrija (VM) skaidro, ka 2014. gadā mediķu darba samaksas paaugstināšanai paredzēti 22 miljoni eiro, vēl 5,6 miljoni eiro tieši minimālās algas paaugstināšanai. Zemākās algas noteikti jāspēj palielināt, bet par citām algām problēma var rasties sakarā ar tādiem apstākļiem, ka daudzām ārstniecības personām atalgojums ir bijis lielāks nekā noteiktais minimums atbilstošai kvalifikācijai. Šiem mediķiem pieaugums varētu būt neliels vai nebūt nemaz, skaidro VM pārstāvis Oskars Šneiders, «Tas, kādā veidā iedoto naudu sadala un cik spēj palielināt algas, ir slimnīcas vadības uzdevums.» 10 procentu pieaugums ir «vidēji», tātad ne visiem.

VM piešķīra papildu naudu tikai zemāko darba algu palielinājumam, taču, plānojot mediķu algu palielinājumu, netika ņemts vērā, ka veselības aprūpē atalgojums veidojas no darba algas (70%) un piemaksas (30%).

Darba alga kā motivācija

Lielāka daļa no uzņēmumiem nevarētu eksistēt un pilnvērtīgi strādāt bez cilvēkiem, kas prot darboties konkrētā nozarē, ir ieinteresēti konkrēta uzņēmuma attīstībā un vēlas strādāt arvien labāk. No tā iziet, ka darbaspēks ir viens no visnozīmīgākajiem resursiem darba tirgū. Katram uzņēmējam viens no mērķiem ir panākt izcilu darba kvalitāti. Lai sasniegt šo mērķi, tie cenšas pieņemt darbā arvien vairāk profesionālus darbiniekus. Bet, jo labāks ir darbinieks, jo vairāk darba piedāvājumu viņš saņem. Līdz ar to darba devējam būtu  jāmotivē darba ņēmēju palikt strādāt uzņēmumā un arvien vairāk palielināt darba efektivitāti. Viens no motivēšanas rīkiem varētu būt darba algas palielinājums, kā arī dažādas papildmaksās un pabalsti. Izmantot darba algu kā motivāciju darbiniekiem strādāt, lai saņemt no tiem velmi kļūt arvien labākiem.

Motivāciju var nodefinēt dažādi, jo katram cilvēkam ir sava sapratne par motivēšanas principiem, kā tie stimulē produktivitāti, mudina cilvēkus uz darbību un palīdz ikdienā.

robots

Ilgvars Forands nodefinēja motivāciju ka dinamisko procesu, kas izmantojot psiholoģiskās, sociālās ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē indivīda mērķa sasniegšanu. R. Hekmens un G. Oldhems (Hackmann & Oldham, 1976) izvirzīja darba raksturojuma teoriju, ka motivāciju rada vide, kur darbojas indivīds. Pamatojoties uz to pieņēmumu, darba vidi un procesu ir iespējams organizēt tā, lai darbiniekiem radītos motivācija strādāt un pildīt savus pienākumus. Tas attiecās arī uz darba algu, ko saņem darbinieks. Jo darba samaksa ļoti bieži ir vienīgais indivīda ienākuma avots un nauda, kas tiek izmaksāta indivīdam par paveikto darbu, ir nepieciešama cilvēka fizioloģiskām un drošības vajadzībām. Lai nodrošināt galvenās cilvēka vajadzības, viņš ir ieinteresēts saņemt lielāko atalgojumu un ar to rodas darbinieka stimuls strādāt un pelnīt vairāk, veikt savu darbu efektīvāk, paaugstināt savas izredzes gūt lielāku algu un, iespējams, papildmaksu un bonusus.